Gregoriskā korāļa fragments.
Gregoriskie dziedājumi pamatā izpaužas kā gregoriskais korālis. Korāļi parasti ir vienbalsīgas liturģiskas dziesma, kas izpaužas galvenokārt Rietumu kristietībā. Tā plašais dziedājumu repertuārs ir vecākais zināmais mūzikas repertuārs. Tiek lēsts, ka šie repertuāri ir radušies ap 10. gadsimtu.
Tie ir vienbalsīgi a capella dziedājumi latīņu valodā, ko viduslaikos uzskatīja par mācīto ļaužu valodu. Sākotnēji tos dziedāja mūki un klosterskolu zēni. Gregoriskos korāļus izpildīja trejādi:
- solo
- pārmaiņus solists un koris
- pārmaiņus divi kori
Ir dažādi dziedājumu veidi. Psalmi ir dziedājumi, kuru pamatā ir prozas teksts, tādēļ melodiju ritms ir ļoti brīvs kā izteiksmīgai runai. Uz viena augstuma skaņas bieži tiek rečitēti vairāki vārdi, vārdkopas vai pat plašas teksta frāzes. Šajos dziedājumos pats svarīgākais ir teksts, svēto vārdu saturs, nevis melodijas krāšņums.
Melodiskajai izteiksmībai lielāka nozīme ir citos dziedājumos - himnās, kuru pamatā ir pašu mūku sacerēta reliģiskā dzeja, kas parasti bija ritmiska un ar atskaņām. Himnas bija vieglāk iegaumējamas, tādēļ plaši izplatītas.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- [1] Korāļu datubāze (angliski)
| Autoritatīvā vadība |
- WorldCat
- LCCN: n83725797
- GND: 4021952-5
- HDS: 11518
- NDL: 00562582
|
|---|
|
